KOMPJŪTERTOMOGRĀFS 

Kompjūtertomogrāfija (KT) ir moderna izmeklēšanas metode, kurā apvienots jonizējošais starojums un sarežģītas datortehnoloģijas.

Pirmo datortomogrāfu, kas savukārt bija paredzēts tikai galvas izmeklēšanai, izveidoja Godfrijs Haunsfilds (Godfrey Newbold Hounsfield) 1971. gadā, Anglijā. Zinātnieka vārdā tika nosaukta arī skala, kura tiek pielietota datortomogrāfijā dažādu blīvumu mērīšanai. Haunsfilda skalas vienību (Hv) diapazons sastāda no - 1024 līdz + 1024 Hv. 0 Hv atbilst ūdenim, - 1000 Hv gaisam, -120 Hv - taukiem, + 40 Hv - audiem, + 400 Hv un vairāk – kauliem un metālam.

Atšķirībā no klasiskā rentgenattēla, kur tiek iegūta orgānu ēna, caur kuriem izgājuši rentgena stari, datortomogrāfija parāda izmeklējamā orgāna struktūru telpiskā, trīs dimensiju skatījumā. To panāk, iegūstot vairākus ķermeņa vai izmeklējamā orgāna šķērsgriezuma attēlus ik pēc kāda konkrēta attāluma (piemēram pēc 1 mm).

Pirms KT izmeklēšanas dzīvniekam jābūt nebarotam 12 stundas. Lai skanēšanas laikā dzīvnieku padarītu nekustīgu, tiek dota narkoze. Atsevišķos gadījumos, kad dzīvnieks uzvedās ļoti mierīgi, vai arī ir smagā veselības stāvoklī var iztikt tikai ar sedāciju vai arī vispār bez tās.

Izmeklēšanas laikā pacients tiek noguldīts uz speciāla galda, kas lēni virzās cauri gentrijam. Rentgena lampa, kas atrodas gentrijā, rotē ap ķermeņa izmeklējamo rajonu un pretējā pusē iegūto informāciju uztver detektori. Šī informācija ar speciālu datortehniku tiek apstrādāta un matemātiski aprēķināta kā attēls.

Izmeklējuma laikā iegūst ap 1000 izmeklējamā orgāna šķērsgriezuma attēlus (0,5 - 5,0 mm lielus), kas tiek elektroniski apstrādāti un var tikt rekonstruēti jebkurā plaknē. Rekonstruēti attēli palīdz izvērtēt orgānu, kaulu, asinsvadu un citu struktūru anatomiskās īpašības, izvietojumu, lielumu, patoloģisko procesu raksturu/izplatību, kā arī saistību ar apkārtējiem orgāniem utt.

Dažreiz KT izmeklējumos ir nepieciešama kontrastvielas intravenozā ievadīšana (audzēju, trombu, iekaisuma procesu, iekšējo orgānu vai asinsvadu plīsumu u.c. patoloģiju diagnostikai), līdz ar to pirms izmeklējuma ir ieteicams noteikt pacientam seruma urīnvielas un kreatinīna līmeni, jo vēnā ievadītā kontrastviela no organisma izdalās caur nierēm.

Skanēšanas laiks ir ļoti dažāds (5 - 20 minūtes) un ir atkarīgs no dzīvnieka lieluma, no tā, kādu ķermeņa daļu izmeklē un no kontrastvielas ievadīšanas nepieciešamības.

 KT pielieto:

✓ galvas smadzeņu izmeklēšanai,

✓ galvaskausa blakusdobumu izmeklēšanai,

✓ deguna blakusdobuma izmeklēšanai,

✓ ārejas, vidējās un iekšējās auss izmeklēšanai,

✓ zobu un žokļu izmeklēšanai,

✓ krūšu kurvja orgānu izmeklēšanai,

✓ vēdera un bļodas dobuma orgānu izmeklēšanai,

✓ mīksto audu izmeklēšanai,

✓ asinsvadu izmeklēšanai.

 

KT procedūrai iepriekš ir jāpierakstās!

Pirms KT dzīvnieku nedrīkst barot 12 stundas!